Tag Archives: darbs

Ieradumi darba vidē

Mums visiem piemīt dažādi ieradumi, kurus dažkārt pat neapzināmies.  Daudzi no tiem ir pavisam nekaitīgi, savukārt ir daži no kuriem vajadzētu izvairīties, lai sasniegtu labus rezultātus profesionālajā karjerā. Tātad kādiem ieradumiem vajadzētu pievērt vērību un censties izskaust savā darba vidē ?

Lietu atlikšana uz vēlāku, novilcināšana. Jebkura dzīves jomā arī darba vidē lietas jāplāno laikus, tā var maksimāli samazināt savu un citu kolēģu stresa līmeni pie dažādu projektu izpildes termiņu beigām vai nodošanas. Lietu laicīga plānošana gandrīz vienmēr nodrošina un garantē to, ka darbs būs paveikts iespējami kvalitatīvāk, bez liekām pēdējā brīža kļūdām ar iespējām to pārbaudīt un veikt vajadzīgās izmaiņas.

Melošana ir slikts ieradums, ko vajadzētu izskaust vai maksimāli samazināt visās sfērās it īpaši darba vidē. Taisnības teikšana visās situācijās atvieglo gan dzīvi pašam gan kolēģiem. Melošana, sevis attaisnošana dažādās situācijās atstāj sliktu iespaidu par cilvēku un no to vajadzētu vispār izvairīties. Ja tiec pieķerts melos, vari pilnībā zaudēt uzticamību no kolēģu un vadības puses vai vispār zaudēt savu darbavietu.

Negativitāte. Dzīvē notiek neiedomājamākās lietas un mēs saskaramies ar ļoti daudzām un dažādām situācijām, kas mūs ietekmē vienā vai cita veidā. Būtu jāapzinās, ka katram cilvēkam ir iespēja izvēlēties, kā mūs šīs lietas ietekmē un mēs varam “izvēlēties” negācijas ignorēt.  Cilvēkiem ir tendence tās izplatīt tālāk, no kā arī būtu jāizvairās, jo nevienam nepatīk cilvēki, kas ir negatīvi noskaņoti, savas emocijas izgāž uz citiem, ir vienmēr ar kaut ko neapmierināti.

Konstanta kavēšana. Ierašanās darbā, nākšana atpakaļ no pārtraukumiem novēloti ir ieradums, ko noteikti der izskaust, ja grib ko sasniegt konkrētajā darbavieta. Uz cilvēku, kas bieži kavē, grūti paļauties un uzticēties.  Pieturēšanās pie noteikta grafika un tā ievērošana ir ļoti laba īpašība, kas organizē pašu cilvēku un attiecināma arī uz citam dzīves sfērām.

Atkarība no sociālajiem tīkliem. Konstanta jaunumu apskatīšana feisbookā, twiterī, sarakstīšanās aizņem milzīgu tavu produktīva laika daļu, pietam paziņojumi un ziņas pārtrauc iesākto darbu un traucē koncentrēties uz svarīgākām darba lietam, katru reizi pieķeroties atpakaļ pie darba, tiek zaudēts laiks, kamēr tiek atkal saprasts darba uzdevums.

Nesavaldība. Asi reaģēt un lietām, kas varbūt no pirmā acu skatiena nešķiet patīkamas vai pieņemamas, skaļi izrādīt savu nepatiku pret visu, šīs nosauktās darbības nebūs cieņā nevienā darbavietā, tādēļ savaldība un savu emociju domu izvērtēšana un pārdomāšana, pirms komentāru, reakcijas izrādīšanas būtu labākais risinājums, kā rīkoties saspringtās un emocionāli sarežģītas situācijās.

Neorganizētība. No šīs īpašības it īpaši darba vidē būtu pēc iespējas ātrāk jāizvairās vairāku iemeslu dēļ.  Neorganizējot, neplānojot savus darbus grūti nodrošināt vēlamo rezultātu, kādu no tevis gaida vadība. Šādā gadījumā parasti darbs tiek izdarīts daļēji vai nepabeigts pavisam. Tiek pieļautas kļūdas, kas ilgtermiņā par cilvēku atstāj iespaidu, ka uz viņu nevar paļauties. Arī sava darba vide jāuztur kārtībā, lai nodrošinātu optimālāko darba plūsmu un novērtu visus nevajadzīgos traucēkļus darbam.

Tenkošana/aprunāšana arī būtu jāizskauž darba vietā, tas ne vien atstāj sliktu iespaidu par cilvēku, bet arī sarežģī savstarpējās attiecības kolēģu starpā līdz ar to pasliktinot darba mikroklimatu, kas noteikti atspoguļojas uz kopējo darbu produktivitāti un kvalitāti. Turklāt tas aizņem daudz, laika, ko daudz prātīgām būtu veltīt tiešo daba pienākumu izpildei.

Iemesli, kas neļauj tev gūt panākumus ne darbā, ne dzīvē

Ja mēs rūpīgi pārdomājam mūsu dzīves gājumu, gūtos panākumus veiksmes un neveiksmes – kritiski paskatāmies uz sevi no malas ir redzamas kādas likumsakarības un iemesli, kas mums ir palīdzējušas vai gluži pretēji traucējušas gūt panākumus darbā un privātajā dzīvē.

Slinkums un lietu atlikšana prokastinācija

Slinkums varētu būt viens no lielākajiem iemesliem, kas traucē, gūt panākumus un būt veiksmīgam. Mēs bieži vien noslinkojam un nepiekrītam vai neizdarām vienu vai citu sīku lietu, kas kopā savācoties var atstāt būtisku iespaidu uz mūsu kopējo dzīvi ilgtermiņā. Cilvēkam ir tendence vienmēr būt savā komforta zonā un viss kas ir ārpus tās ir biedējošs un neērts. Konstanti nedarot lietas, kas ir sarežģītākas par ierastajām panākums gūt neizdosies.

Motivācijas trūkums iedvesmas gaidīšana

Panākumu atslēga ir motivācijā un mērķu nospraušana. Nav iespējams neko sasniegt, ja nav skaidri definēts mērķis un ideja par to, kā mērķi sasniegt. Daudzās radošās profesijās cilvēki mēdz aizbildināties ar iedvesmas trūkumu, kas liedz produktīvi strādāt. Pauly Doerr ir ļoti atbilstoša doma;

”Nesatraucies par mazām lietām, kas varbūt sanāk muļķīgas vai neveiklas, radošums ir kā ūdens krāns- ļauj tam plūst un esi pacietīgs, tas kļūs silts.” Jaunas lietas rodas tikai darot.

Kritiskās domāšanas trūkums

Šī brīža milzīgajā informācijas apjomā ir diezgan grūti izsekot visam līdzi un saprast, ko no tā visa ir  jēgpilni paturēt sev ar ko vispār nav vērts tērēt savu dārgo laiku. Jānovērtē cik dārgs ir mūsu laiks un jāizdara attiecīgi secinājumi, kā to vislabāk tērēt.

Aprobežotība

Bieži izplatīta tendence ir aprobežotība. Cilvēki negrib vai nevēlas apgūt jaunas lietas, ieklausīties citu cilvēku viedokļos. Cilvēkus šādā situācija interesē tikai viņš pats, kas traucē redzēt kopainu un paskatīties uz sevi no malas, tādējādi gūstot jaunus iespaidus un iemācoties, ko jaunu.

Nepacietība

Cilvēkiem it īpaši pēdējā laikā ir nepieciešama instanta gradifikācija (tūlītēja, momentāna vajadzību apmierināšana) Cilvēki nav gatavi ieguldīt savu laiku un resursus ilgstošākās nodarbēs un projektos, kas ilgstošāka laika griezumā sniegtu daudz lielākus un gandarījumu sniedzošus augļus.